color grading

21mm — krāsa, kas sākas pirms pirmā gradinga mezgla Labs color grading sākas nevis ar pirmo slidera pakustināšanu, bet ar spēju saprast materiālu vēl pirms tiek veikta pirmā korekcija. Katram izejmateriālam ir sava krāsu gamma, dinamiskais diapazons un ieraksta profils. Log, RAW, Rec.709 vai citi kameras formāti neizskatās un nedarbojas vienādi. Tāpēc pirmais solis nav padarīt kadru skaistāku. Pirmais solis ir saprast, kas vispār atrodas kadrā. Pareiza color space un gamma interpretācija ir pamats visam turpmākajam procesam. Ja izejmateriāls nav pareizi interpretēts, arī nākamās korekcijas balstās uz nepareizu informāciju. Tiek zaudēta daļa no dinamiskā diapazona, krāsas kļūst neprecīzas un gala rezultāts vairs neatspoguļo to, ko kamera patiesībā ir ierakstījusi. Tāpēc grading sākas ar tehnisku pamatu. Tad nāk white balance. Pirms mēs veidojam noskaņu, mums jāpanāk, lai krāsa būtu saprotama. White balance nosaka, kā skatītājs uztvers visu pārējo kadra krāsu attiecību. Nepareiza temperatūra vai tint var mainīt ādas toņus, neitrālos objektus un kopējo kadra sajūtu. Tāpēc vispirms tiek atrasts pareizais neitrālais punkts. Pēc tam nāk kontrasts. Kontrasts nosaka kadra tonālo struktūru — kur sākas melnais, kur atrodas vidējie toņi un kur beidzas gaišais. Mērķis nav vienkārši padarīt attēlu kontrastaināku. Mērķis ir izveidot telpu, kurā krāsai un gaismai ir vieta elpot. Tad mēs pievēršamies tam, ko skatītājs visātrāk pamana. Sejai. Ādas toņi ir viens no svarīgākajiem color grading atskaites punktiem. Cilvēka acs ļoti ātri uztver nedabisku ādas krāsu, pat ja skatītājs nevar pateikt, kas tieši kadrā ir nepareizi. Tāpēc skin tones tiek kontrolēti atsevišķi — ne tikai pēc hue, bet arī pēc saturation un luminance. Kad pamata krāsu attiecības ir sakārtotas, sākas darbs ar highlights un shadows. Gaišajās zonās mēs saglabājam detaļu un kontrolējam pārsātinājumu. Tumšajās zonās — dziļumu, informāciju un kontrasta sajūtu. Šeit grading sāk ietekmēt ne tikai to, kāda ir kadra krāsa, bet arī to, kā kadrs jūtas. Tad nāk saturation. Arī šeit vairāk nenozīmē labāk. Saturācija tiek veidota atbilstoši kadra saturam, gaismai un stāstam. Dažkārt krāsa ir jāpastiprina. Dažkārt — tieši jāierobežo. Svarīga nav maksimāla krāsu intensitāte, bet skaidra krāsu hierarhija. Jo katrai krāsai kadrā ir jābūt iemeslam. Kad tehniskā bāze ir sakārtota, sākas selektīvā korekcija. Seja, debesis, fons, apģērbs, āda, praktiskie gaismas avoti — katram no tiem var būt nepieciešama atšķirīga pieeja. Ar maskām, qualifiers, tracking un secondary corrections iespējams kontrolēt atsevišķas kadra zonas, nezaudējot kopējo vizuālo līdzsvaru. Un tikai tad mēs sākam veidot look. Tehniski pareizs attēls vēl nav stilistisks attēls. Color grading nav tikai mēģinājums panākt “skaistas krāsas”. Tas ir veids, kā ar krāsu palīdzību radīt noskaņu, akcentēt uzmanību un padarīt vizuālo valodu konsekventu. Silts vai auksts. Kontrastains vai maigs. Tīrs vai teksturēts. Neitrāls vai stilizēts. Look vienmēr kalpo tam, ko skatītājam nepieciešams sajust. Un tikai pašās beigās nāk finishing. Asums, texture, film grain un citi smalkie attēla elementi tiek izmantoti, lai pabeigtu attēlu, nevis lai to pārveidotu par efektu demonstrāciju. Šīm korekcijām jābūt pietiekami precīzām, lai skatītājs tās justu, bet ne vienmēr pamanītu. Tāpat kā montāžā, arī color grading nav darbs ar atsevišķiem kadriem. Tas ir darbs ar kontinuitāti. Viens kadrs nedrīkst izskatīties lieliski uz nākamā kadra rēķina. Ādas tonim, ekspozīcijai, kontrastam, baltās krāsas balansam un kopējai krāsu paletei ir jādarbojas kopā visā ainā un, vēl plašāk, visā filmā. Jo labs grading nav tas, kurā katrs kadrs kliedz pēc uzmanības. Tas ir tas, kurā visi kadri runā vienā vizuālajā valodā. Tāpēc mēs nekrāsojam tikai to, kas ir uzņemts. Mēs vispirms pareizi interpretējam izejmateriālu, atjaunojam tā pilno krāsu un tonālo informāciju, sakārtojam white balance un kontrastu, kontrolējam ādas toņus, highlights un shadows, veidojam krāsu attiecības un tikai tad piešķiram materiālam savu vizuālo raksturu. Jo profesionāls color grading nav par to, cik daudz korekciju mēs varam uzlikt. Tas ir par to, cik precīzi mēs varam ar krāsu pateikt to, ko stāsts jau mēģina pateikt. 21mm — kad krāsa kalpo stāstam.